Mazs veselības stādiņš

Mazs veselības stādiņš

Kā būtu, ja tev uzdāvinātu veselības stādiņu? Vēl mazmazītiņu, bet jau ar skaistu pirmo ziedu. Tādu, kas tieši individuāli tavai veselībai nāktu par labu? Jo lielāks tas augtu, jo skaistāk ziedētu un jo lielāku ietekmi uz tavu labsajūtu atstātu un palīdzētu tikt pāri dažādām dzīves turbulences zonām?

Cilvēki ir tik dažādi. Vieni sesijās noslēgumā ir sajūsmā. Tomēr aizmirst, ka atrasto ļoti individuālo un unikālo resursu ir jākopj katru dienu vismaz 21, bet vēlams 40 dienas. Ir arī 72 stundu likums – pacēlums pēc paveiktā terapijas darba saglabājas šīs 72 stundas un to laikā noteikti jāsper pirmie soļi mērķa virzienā. Šajā gadījumā vismaz jākopj un jāpraktizē atrastais resurss. Tad tas jau paaugas un ar katru dienu kļūst spēcīgāks. Bet, ja šajās 72 stundās aizmirstas jauno stādiņu “aplaistīt”, tad ikdienas darbos tas aizmirstas. Ja šis veselības stādiņš tomēr cilvēkam ir nepieciešams, tad nākamajā tikšanās reizē var saprast, kā tieši šis cilvēks tieši savā reālajā dzīves ritmā var iekļaut rūpes par veselības stādiņu un sākt vēlreiz.  Varbūt savā plānotājā vai viedtelefonā ir jāieraksta atgādinājums, vai vēl kādā veidā  jāsagādā sev pašatbalsts savam uzsāktajam ceļam. Varbūt noder tā sauktas terapeitiskais rāmis, kad reizi nedēļā noteiktā laikā, vietā un citos apstākļos ir tikšanās ar terapeitu un atbalsts. Bet, ja pagaidām šis mērķis nav aktuāls pašam cilvēkam, tas arī ir normāli.

Ir cilvēki, kuri šķiet, ka zemapziņā ir ilgi un ļoti gaidījuši šo jauno resursu, un pat bez liekiem atgādinājumiem viņi automātiski rūpējas, lai jaunās reaģēšanas stratēģijas iesakņotos.

Man katru reizi ir milzīgs prieks, kad cilvēki sesijā atrasto resursu ir izaudzējuši gan līdz krāšņi ziedošam kokam, gan arī līdz vērtīgiem augļiem.  Es zinu, ka varu iedot šo resursa stādiņu. Vai tev to vajag? Vai esi gatavs to kopt un pieredzēt gan brīnumainu ziedēšanu, gan dāsnus augļus savā dzīvē?

Psihosomatikas randiņi ceturtdienās turpinās. Tikšanās vieta no pulksten 18.00 pie Blaumaņa pieminekļa Kanālmalas apstādījumos. Dienaskārtība brīva – vai nu dalos zināšanās par PSY2.0 metodi, vai nu demonstrēju to, vai piedāvāju vingrinājumus, vai vienkārši runājamies un diskutējam par un ap tēmu.

Vēzis: bailes, lepnība un neatgriezeniskie punkti

Vēzis: bailes, lepnība un neatgriezeniskie punkti

Vai vēzi var ārstēt ar PSY2.0? Kā komplementāra un palīdzoša metode tā var būt efektīva un lielā mērā, lai ar skaidru skatienu novērtētu oficiālās un eksperimentālās medicīnas piedāvātās iespējas. Ir skaidri jāsaprot slimības attīstības neatgriezeniskie punkti un kā vadoties pēc šīm robežām būtu jāizmainās ārstēšanas stratēģijai.

Ar ko vēža šūnas un vēža audi atšķiras no normālajiem? Ar lepnību un nāves nepieņemšanu. Proti, absolūti lielākā daļa organisma šūnu ir gatavas mirt, lai visam organismam ir labāk. Kā kādā vietā savairojas šūnu par daudz, daļa pārtrauc augt, bet daļai ieslēdzas apoptozes jeb programmētās šūnu nāves mehānisms un liekās šūnas atmirst. Organismā ir arī pretējs process – audu proliferācija – šūnas aug un attīstās, pārveidojas. Ja pēc iekaisuma vai traumas ir jāatjaunojas kādai ķermeņa daļai, proliferācija ir vietā. Bet, ja proliferācija tiek pārlieku veicināta, līdz vēzim paliek mazs solītis. Tieši šūnu spēja pareizi “dzirdēt” vienai otru un sadarboties nodrošina veiksmīgu organisma darbību un veselību. Arī aizsargāšanos no slimībām un citiem ienaidniekiem.

Spēja dzirdēt var glābt

PSY2.0 pieejā ir stāsts par speciālām bioloģiskām programmām. Pieņemu, ka dakteris Hamers, kad uzrakstīja savu teoriju kaut kādu iemeslu dēļ nebija “dzirdējis”, par jaunākajiem pētījumiem. Un viens no iemesliem – viņš tos vienkārši nepaguva piedzīvot. Vismaz trīs no tiem atklāj izdzīvošanas stratēģiju pamatvalodu un pamatjēgu onkoloģijas gadījumos.

Britu paleontologs Nikolass Baterfīlds uzskata, ka daudzšūnu organismi radās pirms 800 miljoniem gadu, kad radās pirmie nopietnākie vienšūnas plēsēji, citi vienšūņi iespēju izdzīvot atrada šūnu sadarbībā, spējā ”dzirdēt” vienai otras ķīmiskos signālus. Savukārt amerikāņu bioloģe Nikola Kinga pētot un salīdzinot vienšūnas organismu apkakles vicaiņu gēnus un salīdzinot tos ar daudzšūnu organismu atbilstošiem gēniem, atradusi interesantas sakarības, kas ļauj labāk saprast, kā un kāpēc attīstījusies šūnu sadarbība daudzšūnu organismos, kā izvairīties no slimībām, kas apdraud pārējo šūnu kopumu – organismu. Šī saziņa evolūcijas laikā ir attīstījusies un mūsu organismā ļauj harmoniski sadarboties teju 37 triljoniem šūnu.

Taču vairāki zinātnieki saka, ka reizi pa reizei mūsu šūnas vai šūnu grupas spēj atkrist atpakaļ vienšūņu stadijā. Tā 2017. gadā austrāliešu zinātnieki biologa Deivida Gūda vadībā pētīja, kā vairāku gēnu aktivitāte vēža šūnās atšķiras no normas. Interesantā kārtā vēža šūnās neparasti aktīvi bija tieši tie gēni, kas vismazāk bija izmainījušies kopš mūsu vienšūnas priekšteča. Savukārt tie gēni, kas evolucionējuši vēlāk, vēža šūnās ir neaktīvi. Zinātnieki secināja, ka vēzis attīstās, kad mutācijas izmaina gēnus, kas nodrošina šūnu savstarpējās koordinēšanās spēju un aktivizē mehānismus, kas svarīgi vienšūnas organismiem. Līdz ar to vēža šūnas, ar aktivizētiem vienšūņa gēniem uzvedas kā parazīti, nerēķinoties ar pārējā organisma vajadzībām.

Organisma pašsakārtošanās mehānismi

Mūsu organisms ir triljoniem liela šūnu kopa, kuras dalās un mirst pēc noteiktas shēmas. Ar apbrīnojamu regularitāti šajā milzu saimniecībā rodas šūnas ar izmainītu ģenētisko programmu un potenciālu pārtapt par vēzi. Un ar gandrīz tikpat lielu regularitāti organisms attīra sevi no šīm šūnām. Ar to nodarbojas imūnsistēma. Super! Tātad, jo veselīgāka mūsu imūnsistēma, jo labāk tā tiks galā ar potenciālām vēža šūnām? Jā un nē. Tad, kad tikai vienai atsevišķai šūnai sācis izpausties lepnības gars un tā sapņo par pārējā organisma netraucētu strauju vairošanos un nemirstību, tad imunitāte ar to tiek galā. Harmoniska dzīve, mierīgi nervi un PSY2.0 tehnikas šim procesam palīdz. Bet diemžēl ne 100%, jo vēža šūnām mēdz būt viltīgas mutācijas, kas padara tās imūnsistēmai nemanāmas. Pēdējos gados aizvien pieejamākas ne tikai zinātniskajās laboratorijās ir metodes, kas nosaka konkrētā vēža mutāciju. Tas ļauj izvēlēties precīzāku ārstēšanas taktiku. Tomēr kā jau praksē ir pierādījies, tas pats vēzis izsējot metastāzes jau var būt ar citu mutāciju. Un nu vecās taktikas vairs nelīdz, jāmeklē jaunas.

Tad, kad vēzis jau ir sataustāms vai saredzams kā bumbulis, tas jau ir neatgriezeniskais punkts, kur visticamāk ar veselīgu imunitāti būs par maz. Ja vien iespējams, tas ir jālikvidē. Vai nu ķirurģiski vai ar kibernazi. Un nemānīsim sevi ar Filipīniešu hīleriem. (Zinu konkrētus gadījumus. Diemžēl.) Un arī PSY2.0 pie šī neatgriezeniskā punkta ir jābūt palīdzošai pacientam pieņemt apzinātu lēmumu bez lepnības un bailēm fonā. Ja šajā – pirmajā vēža stadijā audzējs ir izgriezts, prognozes ir labvēlīgas un vēl labvēlīgākas tās padara PSY2.0 izmantošana. (par to, ka vēzi vispirms vajag izgriezt, bet veiksmīgai imunitātes darbībai ir ļoti svarīgs emocionālais fons savā intervijā piemin arī onkoloģe- imunoloģe Simona Doniņa https://www.santa.lv/raksts/ievasveseliba/stiprie-stasti/onkologe-imunologe-simona-donina-kirurgija-nedrikst-iet-majas-tiklidz-pulkstenis-nosit-darbdienas-beigas-25282/?fbclid=IwAR3Phms4sIWqU79pW-MH1wgv4lMAZiWJc6Rpu3yghWdsZKUwqCX_w43kA8k)

Bet atgriežoties pie pašsakārtošanās un imunitātes. Ārsti jau sen novērojuši, ka pie paaugstinātas ķermeņa temperatūras, aktivizējas imunitāte un daudzos gadījumos audzēji drusku pieklust. Laikos, kad cilvēki ar paaugstinātu temperatūru slimoja divas – trīs reizes gadā un atļāva gan imunitātei veikt savu ģenerāltīrīšanu, gan organismam atlabt pēc lielās slodzes ar temperatūru, arī jaunradušās vēža šūniņas iztīrījās daudz efektīvāk.

Nedzirdēšanas lepnības un baiļu stratēģijas

Ko mūsdienās mēs darām, kad saaukstēšanās sezonā sākam justies slikti? Vai atļaujam dzirdēt savu ķermeni, palīst zem siltas segas un tādējādi palīdzot pacelt ķermeņa temperatūru un sākt aktīvāk darboties imunitātei? Ļoti daudzi turpina kalpot saviem neatliekamajiem darbiem. Ja sāk celties temperatūra, tad mājupceļā no darba nopērk kādu temperatūru pazeminošu līdzekli un varonīgi ar mākslīgi nosistu temperatūru, pārvarot un nedzirdot sevi, turpina kalpot neatliekamajiem darbiem. Imunitāte ir dezorganizēta, mazās nepareizās vēža šūniņas paceļ šampanieša glāzi. Par lepnību! Ja reiz saimnieks bija tik lepns, ka iedomājās ignorēt un kontrolēt savu saaukstēšanos, temperatūru un imunitāti, tad arī dažas šūniņas var ignorēt organisma kopējās vajadzības un lepnībā nepakļauties dabīgai regulācijai.

To, cik masveidīgi cilvēki lieto temperatūru pazeminošos līdzekļus jau ziņo hidroekologi – Baltijas jūras ūdenī un tās baseina daudzās upēs un ezeros Eiropas Savienības finansēta pētījuma ietvaros ir atrastas pietiekami nozīmīgas bezrecepšu pretssaukstēšanās līdzekļu atliekvielas. Domājams, ka tas ir stāsts arī par citām pasaules valstīm.

Vai temperatūru pazeminošu līdzekļu lietošana var izraisīt vēža veidošanos – nē. Vai nesaprātīga šo līdzekļu lietošana, sava ķermeņa nedzirdēšana, lepnība un bailes var veicināt vēža attīstību? Jā. Klausiet savu ārstu, dzirdiet ķermeni un neiekrītiet ilūzijās par savu visvarenību!

Ķīmijterapija un starošana

Nemēģiniet kļūt gudrāki par ārstiem, kas ar šīm ārstēšanas metodēm strādā ikdienā. Runājiet, sadzirdiet viņu argumentus. Jautājiet par vēl citām iespējamām ārstēšanas un izmeklēšanas metodēm. Iespējams PET CT izmeklēšana, kas uzrāda pat ļoti sīkus aktīvus vēža perēklīšus visā organismā ir jāveic pirms katras ķīmijterapijas. Iespējams, pirmā “ķīmija” jau bijusi efektīva un nevajag organismu mocīt ar otro. Bet tikpat labi var gadīties, ka pirmajā “ķīmijas” kokteilī ir zāles, kas nav efektīvas šim vēža tipam. Iespējams palīdzēs citas zāles vai cita taktika.

Iespējams ir metodes un zāles, kas vēl ir izpētes stadijā un var palīdzēt. Daudz ko var izrunāt un savas veselības labā izdarīt, ja izvēlas būt vienā komandā ar labiem ārstiem, ja domāšanu nav noparalizējušas bailes un cilvēks nav iekritis lepnības stratēģijās. PSY2.0 var būt ļoti palīdzoša un efektīva, lai izvēlētos veiksmīgas stratēģijas. Tomēr, ja pats terapeits vēl ir lepnības stratēģijās, tad viņa izpildījumā lieliskā metode mazās niansītēs izmainīta var stiprināt pacientā lepnības stratēģijas un nepamatotu pārliecību, ka viss būs labi arī bez citas ārstēšanas. Viltus drošības sajūta, kas liedz saņemt citu ārstēšanu. Agri vai vēlu ilūziju kuģītis sašķīst pret realitātes klintīm. Un ir ļoti smagi apzināties, ka pazaudēts ir laiks un pārkāpti jau daudzi viens par otru smagāki neatgriezeniskie punkti. Tas mēdz būt tik sāpīgi, ka pacienti un tuvinieki gatavi izdomāt visdažādākās fantāzijas, kāpēc tas tā noticis, neticēt, ka tas vispār bijis vēzis.

Arī PSY2.0 terapeitam ir svarīgi nepārkāpt to robežu, aiz kuras ir daudzi neatgriezeniskie punkti, ar savu autoritāti veicinātām novēršamām, bet nenovērstām nāvēm. Aiz tā stāv tiesu darbi, morāls slogs un sagrauta reputācija.

Pērles un mēsli

PSY2.0 metodes izveidotāji kā vienu no saviem iedvesmas avotiem min dakteri Hameru (Ryke Geerd Hamer) un viņa veidoto teoriju. Pat tikai nedaudz iepazīstoties ar harizmātiskā daktera “daiļradi” rodas pamatīgas šaubas par viņa kontaktu ar realitāti, kaitēšanas murgiem un citiem šizofrēnijai raksturīgiem simptomiem. Tas ir kā mēsli, kas sajukti ar zelta monētām. Ja PSY2.0 spēj atšķirot un paņemt no Hamera teorijas vien zelta monētas, tas ir vērtīgi. To jau dara daži ārsti, kas attīsta šo metodi. Ir ārsti, kas izvēlas PSY2.0 un noklusēt neērtos momentus. Un ir PSY2.0 praktizētāji, kas lepnības gara priekšā nespēj noturēties un slavē metodes visvarenību. Mana izvēle ir PSY2.0 bez Hamera murgiem. No simtiem līdzīgu uzrakstīšu tikai vienu piemēru no Hamera “daiļrades”.

1995. gada 17. maijā sešgadīgajai austriešu meitenītei Olīvijai (Olivia Pilhar) veic pārbaudes sakarā ar vēdera sāpēm un jau nākamajā dienā pēc precizējošas izmeklēšanas atklāj ļaundabīgu nieru audzēju. Tobrīd viņas izredzes izveseļoties ārstējot ar tradicionālajām metodēm ārsti vērtē kā 90%. Tomēr Olīvijas vecāki nolemj uzticēties harizmātiskajam dakterim Hameram un atteikties no tradicionālās medicīnas piedāvātajām iespējām, arī no ķirurģijas. Tā vietā Hamers meitenītē atrada divus iekšējos konfliktus, ar kuriem arī strādāja. Pēc 72 dienām nieres audzējs bija desmitkāršojies jau futbola bumbas lielumā un svēra četrus kilogramus. Vecāki paguva atgriezties no Spānijas Austrijā un 1995. gadā dakteri Olīvijai audzēju pret vecāku gribu izoperēja un veica ķīmijterapiju. Diemžēl audzējs bija tik ļoti progresējis, ka nācās izņemt arī nieri. Operācijas brīdī ārsti Olīvijas iespējas izveseļoties jau vērtēja tikai uz 10%. Pēc astoņiem mēnešiem meiteni kā pilnīgi izārstētu izrakstīja no slimnīcas un joprojām viņa ir pie pilnas veselības. Meitenes vecākus un dakteri tiesāja. Vecākiem tika piespriests astoņus mēnešus ilgs pārbaudes laiks, bet dakterim Hameram 19 mēnešu cietumsods. Olīvijas tēvs joprojām savā interneta mājaslapā slavē dakteri Hameru un svēti tic, ka tieši darbs ar konfliktiem glābis viņas meitu, bet tradicionālā medicīna kaitējusi. Hamers ir atbildīgs par vēl apmēram 100 cilvēku nāvi arī Francijā un citās valstīs.

Vēzi apēd tuberkuloze?

Ir dzirdēts uzskats, ka pietiek sakārtot domāšanu, atrisināt atbilstošos psihes konfliktus un vēzis pazūd. Ar to tiekot galā tuberkulozes mikobakterijas. Hamers ticēja, ka arī mazās Olīvijas futbola bumbas izmēra audzēju pēkšņi un spontāni apciemos tuberkulozes nūjiņas un gardu muti apēdīs. Ņamm! Divarpus mēnešu laikā Olīvijas vēzis bija desmitkāršojies apmēros un acīmredzot sīkbūtnes, kam to bija paredzēts apēst, kaut kur nejauši bija aizkavējušās. Mieru, mieru, tikai mieru un nekādas operācijas? Nopietni?! Strauji augoša un jau četrus kilogramus smaga futbolbumba mazas sešgadīgas meitenītes vēderā – vai varat uz mirkli to iedomāties? Kur uz pasaules ir šīs sīkbūtnes? Kur ir šīs tuberkulozes brīnumnūjiņas? Jau sen bija laiks tās izpētīt un lietot vēža ārstēšanai!

Mazs patiesības zelta graudiņš domā par sīkbūtņu nozīmi vēža ārstēšanā ir. Zinātnieki un ārsti jau sen ir pētījuši to. Efektīvākie izrādījušies onkolītiskie vīrusi. Savulaik tieši Latvijā no lielas vīrusu kolekcijas atlasīts vīruss ar vislielāko onkolītisko efektu. Vēl padomju gados izmēģināts gan audu kultūrās, gan uz dzīvniekiem, gan klīniskos pētījumos divās fāzēs uz cilvēkiem. Tagad pētījumi turpinās. Tie liecina, ka četrās no desmit vēža šūnu līnijām šis onkolītiskais vīruss ir ļoti efektīvs. Bet ne visās. Un šis vīruss ir sīkbūtņu jomā vēža apkarošanas čempions! Un arī šis vīruss neatlido pa gaisu ne no kurienes, to pavairo un pēc noteiktas shēmas injicē. Bet, ja vien ir iespēja, tad pirms tam izoperē audzēju. Šobrīd šo vīrusu gatavo oficiālai reģistrēšanai Eiropas Savienībā. Un arī tas nav universāla brīnumzāle, lai gan ir cilvēki, kam palīdz. Daudzi Latvijas onkologi-imunologi to zina pēc pieredzes. Un, ja audzējam noteiktā mutācija atbilst tai, uz kuru iedarbojās vīrusu preparāts, cerība palielinās. Bet tas ir ļoti tālu no Hamera apgalvojumiem. Savukārt zāļu kopums, ko nespeciālisti sauc par “ķīmiju” arī attīstās un kaut kādos gadījumos ir efektīvs. Tāpēc runājiet, meklējet dažādus ceļus un neļaujieties meliem un lepnībai. Bet, ja kāds, kas nav ārsts, apgalvo, ka var izārstēt vēzi, neuzķeraties. Un PSY2.0 nav oficiālās medicīnas alternatīva, bet tikai komplementāra un palīdzoša psihoterapeitiska metode.

PSY2.0 un vēnas

Vakardienas psihosomatikas randiņā izskanēja jautājums par vēnām. Vai ar šīm tehnikām var palīdzēt? Jā un nē. Vai PSY2.0 izmantošana var aizstāt gājienu pie ārsta? Nē. Izskaidrošu to smalko robežu, kuru nevajadzētu pārkāpt strādājot ar PSY2.0, lai nenodarītu pāri cilvēkam, bet maksimāli palīdzētu.

Vēnu problēma. Sēdošs darbs, silta vasaras diena, kundze pēc 40, nedaudz varētu būt liekais svars. Vakarpusē, kad tiekamies, kājas smagas un piepampušas. Vēnu zeķes, ar kurām parasti bremzē slimības attīstīšanos, nemana. Neesmu ārsts, lai lūgtu atsegt kājas visā garumā un veiktu apskati. Tomēr saprotu, ka ir attīstījusies hroniska vēnu mazspēja, kuras stadiju var precizēt ārsts flebologs veicot Duplex ultrasonogrāfiju.

Vai ar PSY2.0 var strādāt šīs problēmas risinājumam? Jā, noteikti! Vai PSY2.0 var aizvietot gājienu pie ārsta un oficiālās medicīnas piedāvātās iespējas? Nē.

PSY2.0 nekādā gadījumā nav alternatīvā medicīna. Tā ir komplementāra metode – palīdzoša, papildinoša. Tā arī to būtu jāpraktizē. Kāpēc šajā gadījumā ir svarīgi iet roku rokā ar oficiālo medicīnu?

80 – 90% slimību ir psihosomatiskā komponente. Atkarībā no slimības, stadijas, cilvēka un vēl citiem faktoriem lielāka vai mazāka. Ir teorija arī pat par traumu psihosomatisko komponenti – par to, kāpēc cilvēks tomēr ir izvēlējies riskantākus apstākļus, kuros bijusi lielāka traumas iespēja, kāpēc varbūt bijis mazāks kontakts ar savu intuīciju. Piekrītu, tas gan ir diskutējami.

Psihosomatika ir par klikšķi psihē un ķermenī, kas ved uz veselību. Par sava ķermeņa sajušanu, par veselīgām izvēlēm un ķermeņa ievirzīšanu veselīgākā pašregulācijā.

Ja arī slimība ir attīstījusies psihosomatisku iemeslu dēļ, tad šo iemeslu psihē dziedinot, ne vienmēr pilnā apjomā atjaunosies veselība. Galvenais jautājums, vai ir pārkāpts neatgriezeniskais punkts. Tā ļoti spilgti ilustrējot – ja cilvēkam pirms pieciem gadiem kāda iemesla dēļ amputēta kāja, nekādas PSY2.0 metodes nelīdzēs, lai tā ataugtu. Tās gan varēs palīdzēt, lai cilvēks nenolaistu rokas un meklētu iespēju pilnvērtīgāk un veselīgāk dzīvot jau no esošā punkta. Un lai atkal nenonāktu situācijā, kur jāzaudē otra kāja vai kaut kas līdzvērtīgs.

Tieši tāpat ir ar vēnām. Ja kādas vēnu vārstules ir saplēstas, tad pēc PSY2.0 seansa tās neataugs. Katra saplēsta vārstule ir maziņš neatgriezeniskais punkts un, ja cilvēks neko nedara lietas labā, vēnas bojājas kā tāda uzirusi zeķe līdz nonāk līdz pēdējām hroniskas vēnu mazspējas stadijām, kam raksturīgas slikti dzīstošas un nedzīstošas trofiskās čūlas, kas prasa ļoti specifisku ikdienas kopšanu un nelāgi smako. Taču PSY2.0 var palīdzēt apturēt šo procesu. Kā laba komplementāra metode.

Tā palīdz psihē pārstartēt dažas lietas un pat ne vienmēr tās ceļot apziņas līmenī. Tālu ne visiem ārstiem un veselības medijiem izdodas panākt, ka cilvēks sāk iet savu veselības ceļu. Informācijas netrūkst, bet cilvēki ne vienmēr to izmanto. Kā tajā teicienā – tu vari atvest zirgu pie ūdens, bet nevari piespiest viņu dzert. Tas klikšķis notiek vai nenotiek katra paša galvā. Un psihosomatika ir tieši par šo klikšķi. Par dažu ķieģelīšu izņemšanu no mugursomas, kurā ir dažādi slimību veicinoši faktori, un tas veicina atveseļošanos.

PSY2.0 nav par vārdisko gudrību, par kaut ko, kas tev jādara un jāpiespiežas. Šī metode ir par dziļāku pārstartu, varbūt līdzgaitniecību cauri savām bailēm, psiholoģiskajiem blokiem, par drosmi pievērsties savam ķermenim, par sevis iemīlēšanu un labākajām rūpēm, par iziešanu no vieglas, varbūt nediagnosticētas depresijas. Katram tas ceļš būs ļoti individuāls un strādājot ar PSY2.0 pats ķermenis teiks priekšā ceļu uz veselību un labklājību. Man būtu interesanti gūt pieredzi strādājot ar hronisku vēnu mazspēju no PSY2.0 metodes puses. Tomēr mans noteikums ir doties arī pie flebologa un noskaidrot cik tālu ir ticis neatgriezeniskais punkts un ko var izdarīt, lai to ārstētu vai apturētu ar mūsdienu medicīnas iespējām. Ja vajag psiholoģisko atbalstu, lai sāktos sadarbība ar ārstu – tā var būt viena sesija. Ja pēc tam vajag saprast, kā labāk un pilnīgāk izmantot ārsta ieteikumus, piemēram, nomest lieko svaru, sākt vingrot utt, tā var būt koučinga sesija ar PSY2.0 elementiem. Ja vajag novērst tos faktorus, kuru dēļ slimība attīstījusies un nonākusi tik tālu – tās būs PSY2.0 sesijas.

Ir jāsper pirmais, varbūt pats vieglākais un mazākais solis, lai ceļš uz savu mērķi sāktu nākt pretī. Tas ir gan par veselības mērķiem, gan manā gadījumā par pieredzi ar PSY2.0 metodēm.

Uz tikšanos ceturtdienās!