Vēzis: bailes, lepnība un neatgriezeniskie punkti

Vēzis: bailes, lepnība un neatgriezeniskie punkti

Vai vēzi var ārstēt ar PSY2.0? Kā komplementāra un palīdzoša metode tā var būt efektīva un lielā mērā, lai ar skaidru skatienu novērtētu oficiālās un eksperimentālās medicīnas piedāvātās iespējas. Ir skaidri jāsaprot slimības attīstības neatgriezeniskie punkti un kā vadoties pēc šīm robežām būtu jāizmainās ārstēšanas stratēģijai.

Ar ko vēža šūnas un vēža audi atšķiras no normālajiem? Ar lepnību un nāves nepieņemšanu. Proti, absolūti lielākā daļa organisma šūnu ir gatavas mirt, lai visam organismam ir labāk. Kā kādā vietā savairojas šūnu par daudz, daļa pārtrauc augt, bet daļai ieslēdzas apoptozes jeb programmētās šūnu nāves mehānisms un liekās šūnas atmirst. Organismā ir arī pretējs process – audu proliferācija – šūnas aug un attīstās, pārveidojas. Ja pēc iekaisuma vai traumas ir jāatjaunojas kādai ķermeņa daļai, proliferācija ir vietā. Bet, ja proliferācija tiek pārlieku veicināta, līdz vēzim paliek mazs solītis. Tieši šūnu spēja pareizi “dzirdēt” vienai otru un sadarboties nodrošina veiksmīgu organisma darbību un veselību. Arī aizsargāšanos no slimībām un citiem ienaidniekiem.

Spēja dzirdēt var glābt

PSY2.0 pieejā ir stāsts par speciālām bioloģiskām programmām. Pieņemu, ka dakteris Hamers, kad uzrakstīja savu teoriju kaut kādu iemeslu dēļ nebija “dzirdējis”, par jaunākajiem pētījumiem. Un viens no iemesliem – viņš tos vienkārši nepaguva piedzīvot. Vismaz trīs no tiem atklāj izdzīvošanas stratēģiju pamatvalodu un pamatjēgu onkoloģijas gadījumos.

Britu paleontologs Nikolass Baterfīlds uzskata, ka daudzšūnu organismi radās pirms 800 miljoniem gadu, kad radās pirmie nopietnākie vienšūnas plēsēji, citi vienšūņi iespēju izdzīvot atrada šūnu sadarbībā, spējā ”dzirdēt” vienai otras ķīmiskos signālus. Savukārt amerikāņu bioloģe Nikola Kinga pētot un salīdzinot vienšūnas organismu apkakles vicaiņu gēnus un salīdzinot tos ar daudzšūnu organismu atbilstošiem gēniem, atradusi interesantas sakarības, kas ļauj labāk saprast, kā un kāpēc attīstījusies šūnu sadarbība daudzšūnu organismos, kā izvairīties no slimībām, kas apdraud pārējo šūnu kopumu – organismu. Šī saziņa evolūcijas laikā ir attīstījusies un mūsu organismā ļauj harmoniski sadarboties teju 37 triljoniem šūnu.

Taču vairāki zinātnieki saka, ka reizi pa reizei mūsu šūnas vai šūnu grupas spēj atkrist atpakaļ vienšūņu stadijā. Tā 2017. gadā austrāliešu zinātnieki biologa Deivida Gūda vadībā pētīja, kā vairāku gēnu aktivitāte vēža šūnās atšķiras no normas. Interesantā kārtā vēža šūnās neparasti aktīvi bija tieši tie gēni, kas vismazāk bija izmainījušies kopš mūsu vienšūnas priekšteča. Savukārt tie gēni, kas evolucionējuši vēlāk, vēža šūnās ir neaktīvi. Zinātnieki secināja, ka vēzis attīstās, kad mutācijas izmaina gēnus, kas nodrošina šūnu savstarpējās koordinēšanās spēju un aktivizē mehānismus, kas svarīgi vienšūnas organismiem. Līdz ar to vēža šūnas, ar aktivizētiem vienšūņa gēniem uzvedas kā parazīti, nerēķinoties ar pārējā organisma vajadzībām.

Organisma pašsakārtošanās mehānismi

Mūsu organisms ir triljoniem liela šūnu kopa, kuras dalās un mirst pēc noteiktas shēmas. Ar apbrīnojamu regularitāti šajā milzu saimniecībā rodas šūnas ar izmainītu ģenētisko programmu un potenciālu pārtapt par vēzi. Un ar gandrīz tikpat lielu regularitāti organisms attīra sevi no šīm šūnām. Ar to nodarbojas imūnsistēma. Super! Tātad, jo veselīgāka mūsu imūnsistēma, jo labāk tā tiks galā ar potenciālām vēža šūnām? Jā un nē. Tad, kad tikai vienai atsevišķai šūnai sācis izpausties lepnības gars un tā sapņo par pārējā organisma netraucētu strauju vairošanos un nemirstību, tad imunitāte ar to tiek galā. Harmoniska dzīve, mierīgi nervi un PSY2.0 tehnikas šim procesam palīdz. Bet diemžēl ne 100%, jo vēža šūnām mēdz būt viltīgas mutācijas, kas padara tās imūnsistēmai nemanāmas. Pēdējos gados aizvien pieejamākas ne tikai zinātniskajās laboratorijās ir metodes, kas nosaka konkrētā vēža mutāciju. Tas ļauj izvēlēties precīzāku ārstēšanas taktiku. Tomēr kā jau praksē ir pierādījies, tas pats vēzis izsējot metastāzes jau var būt ar citu mutāciju. Un nu vecās taktikas vairs nelīdz, jāmeklē jaunas.

Tad, kad vēzis jau ir sataustāms vai saredzams kā bumbulis, tas jau ir neatgriezeniskais punkts, kur visticamāk ar veselīgu imunitāti būs par maz. Ja vien iespējams, tas ir jālikvidē. Vai nu ķirurģiski vai ar kibernazi. Un nemānīsim sevi ar Filipīniešu hīleriem. (Zinu konkrētus gadījumus. Diemžēl.) Un arī PSY2.0 pie šī neatgriezeniskā punkta ir jābūt palīdzošai pacientam pieņemt apzinātu lēmumu bez lepnības un bailēm fonā. Ja šajā – pirmajā vēža stadijā audzējs ir izgriezts, prognozes ir labvēlīgas un vēl labvēlīgākas tās padara PSY2.0 izmantošana. (par to, ka vēzi vispirms vajag izgriezt, bet veiksmīgai imunitātes darbībai ir ļoti svarīgs emocionālais fons savā intervijā piemin arī onkoloģe- imunoloģe Simona Doniņa https://www.santa.lv/raksts/ievasveseliba/stiprie-stasti/onkologe-imunologe-simona-donina-kirurgija-nedrikst-iet-majas-tiklidz-pulkstenis-nosit-darbdienas-beigas-25282/?fbclid=IwAR3Phms4sIWqU79pW-MH1wgv4lMAZiWJc6Rpu3yghWdsZKUwqCX_w43kA8k)

Bet atgriežoties pie pašsakārtošanās un imunitātes. Ārsti jau sen novērojuši, ka pie paaugstinātas ķermeņa temperatūras, aktivizējas imunitāte un daudzos gadījumos audzēji drusku pieklust. Laikos, kad cilvēki ar paaugstinātu temperatūru slimoja divas – trīs reizes gadā un atļāva gan imunitātei veikt savu ģenerāltīrīšanu, gan organismam atlabt pēc lielās slodzes ar temperatūru, arī jaunradušās vēža šūniņas iztīrījās daudz efektīvāk.

Nedzirdēšanas lepnības un baiļu stratēģijas

Ko mūsdienās mēs darām, kad saaukstēšanās sezonā sākam justies slikti? Vai atļaujam dzirdēt savu ķermeni, palīst zem siltas segas un tādējādi palīdzot pacelt ķermeņa temperatūru un sākt aktīvāk darboties imunitātei? Ļoti daudzi turpina kalpot saviem neatliekamajiem darbiem. Ja sāk celties temperatūra, tad mājupceļā no darba nopērk kādu temperatūru pazeminošu līdzekli un varonīgi ar mākslīgi nosistu temperatūru, pārvarot un nedzirdot sevi, turpina kalpot neatliekamajiem darbiem. Imunitāte ir dezorganizēta, mazās nepareizās vēža šūniņas paceļ šampanieša glāzi. Par lepnību! Ja reiz saimnieks bija tik lepns, ka iedomājās ignorēt un kontrolēt savu saaukstēšanos, temperatūru un imunitāti, tad arī dažas šūniņas var ignorēt organisma kopējās vajadzības un lepnībā nepakļauties dabīgai regulācijai.

To, cik masveidīgi cilvēki lieto temperatūru pazeminošos līdzekļus jau ziņo hidroekologi – Baltijas jūras ūdenī un tās baseina daudzās upēs un ezeros Eiropas Savienības finansēta pētījuma ietvaros ir atrastas pietiekami nozīmīgas bezrecepšu pretssaukstēšanās līdzekļu atliekvielas. Domājams, ka tas ir stāsts arī par citām pasaules valstīm.

Vai temperatūru pazeminošu līdzekļu lietošana var izraisīt vēža veidošanos – nē. Vai nesaprātīga šo līdzekļu lietošana, sava ķermeņa nedzirdēšana, lepnība un bailes var veicināt vēža attīstību? Jā. Klausiet savu ārstu, dzirdiet ķermeni un neiekrītiet ilūzijās par savu visvarenību!

Ķīmijterapija un starošana

Nemēģiniet kļūt gudrāki par ārstiem, kas ar šīm ārstēšanas metodēm strādā ikdienā. Runājiet, sadzirdiet viņu argumentus. Jautājiet par vēl citām iespējamām ārstēšanas un izmeklēšanas metodēm. Iespējams PET CT izmeklēšana, kas uzrāda pat ļoti sīkus aktīvus vēža perēklīšus visā organismā ir jāveic pirms katras ķīmijterapijas. Iespējams, pirmā “ķīmija” jau bijusi efektīva un nevajag organismu mocīt ar otro. Bet tikpat labi var gadīties, ka pirmajā “ķīmijas” kokteilī ir zāles, kas nav efektīvas šim vēža tipam. Iespējams palīdzēs citas zāles vai cita taktika.

Iespējams ir metodes un zāles, kas vēl ir izpētes stadijā un var palīdzēt. Daudz ko var izrunāt un savas veselības labā izdarīt, ja izvēlas būt vienā komandā ar labiem ārstiem, ja domāšanu nav noparalizējušas bailes un cilvēks nav iekritis lepnības stratēģijās. PSY2.0 var būt ļoti palīdzoša un efektīva, lai izvēlētos veiksmīgas stratēģijas. Tomēr, ja pats terapeits vēl ir lepnības stratēģijās, tad viņa izpildījumā lieliskā metode mazās niansītēs izmainīta var stiprināt pacientā lepnības stratēģijas un nepamatotu pārliecību, ka viss būs labi arī bez citas ārstēšanas. Viltus drošības sajūta, kas liedz saņemt citu ārstēšanu. Agri vai vēlu ilūziju kuģītis sašķīst pret realitātes klintīm. Un ir ļoti smagi apzināties, ka pazaudēts ir laiks un pārkāpti jau daudzi viens par otru smagāki neatgriezeniskie punkti. Tas mēdz būt tik sāpīgi, ka pacienti un tuvinieki gatavi izdomāt visdažādākās fantāzijas, kāpēc tas tā noticis, neticēt, ka tas vispār bijis vēzis.

Arī PSY2.0 terapeitam ir svarīgi nepārkāpt to robežu, aiz kuras ir daudzi neatgriezeniskie punkti, ar savu autoritāti veicinātām novēršamām, bet nenovērstām nāvēm. Aiz tā stāv tiesu darbi, morāls slogs un sagrauta reputācija.

Pērles un mēsli

PSY2.0 metodes izveidotāji kā vienu no saviem iedvesmas avotiem min dakteri Hameru (Ryke Geerd Hamer) un viņa veidoto teoriju. Pat tikai nedaudz iepazīstoties ar harizmātiskā daktera “daiļradi” rodas pamatīgas šaubas par viņa kontaktu ar realitāti, kaitēšanas murgiem un citiem šizofrēnijai raksturīgiem simptomiem. Tas ir kā mēsli, kas sajukti ar zelta monētām. Ja PSY2.0 spēj atšķirot un paņemt no Hamera teorijas vien zelta monētas, tas ir vērtīgi. To jau dara daži ārsti, kas attīsta šo metodi. Ir ārsti, kas izvēlas PSY2.0 un noklusēt neērtos momentus. Un ir PSY2.0 praktizētāji, kas lepnības gara priekšā nespēj noturēties un slavē metodes visvarenību. Mana izvēle ir PSY2.0 bez Hamera murgiem. No simtiem līdzīgu uzrakstīšu tikai vienu piemēru no Hamera “daiļrades”.

1995. gada 17. maijā sešgadīgajai austriešu meitenītei Olīvijai (Olivia Pilhar) veic pārbaudes sakarā ar vēdera sāpēm un jau nākamajā dienā pēc precizējošas izmeklēšanas atklāj ļaundabīgu nieru audzēju. Tobrīd viņas izredzes izveseļoties ārstējot ar tradicionālajām metodēm ārsti vērtē kā 90%. Tomēr Olīvijas vecāki nolemj uzticēties harizmātiskajam dakterim Hameram un atteikties no tradicionālās medicīnas piedāvātajām iespējām, arī no ķirurģijas. Tā vietā Hamers meitenītē atrada divus iekšējos konfliktus, ar kuriem arī strādāja. Pēc 72 dienām nieres audzējs bija desmitkāršojies jau futbola bumbas lielumā un svēra četrus kilogramus. Vecāki paguva atgriezties no Spānijas Austrijā un 1995. gadā dakteri Olīvijai audzēju pret vecāku gribu izoperēja un veica ķīmijterapiju. Diemžēl audzējs bija tik ļoti progresējis, ka nācās izņemt arī nieri. Operācijas brīdī ārsti Olīvijas iespējas izveseļoties jau vērtēja tikai uz 10%. Pēc astoņiem mēnešiem meiteni kā pilnīgi izārstētu izrakstīja no slimnīcas un joprojām viņa ir pie pilnas veselības. Meitenes vecākus un dakteri tiesāja. Vecākiem tika piespriests astoņus mēnešus ilgs pārbaudes laiks, bet dakterim Hameram 19 mēnešu cietumsods. Olīvijas tēvs joprojām savā interneta mājaslapā slavē dakteri Hameru un svēti tic, ka tieši darbs ar konfliktiem glābis viņas meitu, bet tradicionālā medicīna kaitējusi. Hamers ir atbildīgs par vēl apmēram 100 cilvēku nāvi arī Francijā un citās valstīs.

Vēzi apēd tuberkuloze?

Ir dzirdēts uzskats, ka pietiek sakārtot domāšanu, atrisināt atbilstošos psihes konfliktus un vēzis pazūd. Ar to tiekot galā tuberkulozes mikobakterijas. Hamers ticēja, ka arī mazās Olīvijas futbola bumbas izmēra audzēju pēkšņi un spontāni apciemos tuberkulozes nūjiņas un gardu muti apēdīs. Ņamm! Divarpus mēnešu laikā Olīvijas vēzis bija desmitkāršojies apmēros un acīmredzot sīkbūtnes, kam to bija paredzēts apēst, kaut kur nejauši bija aizkavējušās. Mieru, mieru, tikai mieru un nekādas operācijas? Nopietni?! Strauji augoša un jau četrus kilogramus smaga futbolbumba mazas sešgadīgas meitenītes vēderā – vai varat uz mirkli to iedomāties? Kur uz pasaules ir šīs sīkbūtnes? Kur ir šīs tuberkulozes brīnumnūjiņas? Jau sen bija laiks tās izpētīt un lietot vēža ārstēšanai!

Mazs patiesības zelta graudiņš domā par sīkbūtņu nozīmi vēža ārstēšanā ir. Zinātnieki un ārsti jau sen ir pētījuši to. Efektīvākie izrādījušies onkolītiskie vīrusi. Savulaik tieši Latvijā no lielas vīrusu kolekcijas atlasīts vīruss ar vislielāko onkolītisko efektu. Vēl padomju gados izmēģināts gan audu kultūrās, gan uz dzīvniekiem, gan klīniskos pētījumos divās fāzēs uz cilvēkiem. Tagad pētījumi turpinās. Tie liecina, ka četrās no desmit vēža šūnu līnijām šis onkolītiskais vīruss ir ļoti efektīvs. Bet ne visās. Un šis vīruss ir sīkbūtņu jomā vēža apkarošanas čempions! Un arī šis vīruss neatlido pa gaisu ne no kurienes, to pavairo un pēc noteiktas shēmas injicē. Bet, ja vien ir iespēja, tad pirms tam izoperē audzēju. Šobrīd šo vīrusu gatavo oficiālai reģistrēšanai Eiropas Savienībā. Un arī tas nav universāla brīnumzāle, lai gan ir cilvēki, kam palīdz. Daudzi Latvijas onkologi-imunologi to zina pēc pieredzes. Un, ja audzējam noteiktā mutācija atbilst tai, uz kuru iedarbojās vīrusu preparāts, cerība palielinās. Bet tas ir ļoti tālu no Hamera apgalvojumiem. Savukārt zāļu kopums, ko nespeciālisti sauc par “ķīmiju” arī attīstās un kaut kādos gadījumos ir efektīvs. Tāpēc runājiet, meklējet dažādus ceļus un neļaujieties meliem un lepnībai. Bet, ja kāds, kas nav ārsts, apgalvo, ka var izārstēt vēzi, neuzķeraties. Un PSY2.0 nav oficiālās medicīnas alternatīva, bet tikai komplementāra un palīdzoša psihoterapeitiska metode.